Räpina Koduloo- ja Aiandusmuuseumil valmis 2009. aasta veebruaris näitus „Räpinlased Vabadussõjas“, mis on kujundatud rahvuslikus stiilis ja koosneb kuuest stendist. Näitus on koostatud mälestuste põhjal, mis on tallel muuseumis ja mida on kirja pannud Räpina valla mehed Eduard Peedosk, Hindrik Heering, Voldemar Konsap, Hennu Hirmo, Rudolf Narusk, Joosep Sultson, Jaan Bundberg ja Ago Ainelo. Näituse stendidel on rikkalikult fotosid, lisaks arhiivimaterjali aastatest 1918-1920 ning selgitavat teksti. Tekst on eesti keeles.
Projekti Võidupühal Cesises raames koostame ülevaatliku teksti, mis tuleb tõlkida läti ja keelde. Seejärel kujundame samas stiilis näitusega veel ühe stendi, millel on tekst läti keeles. Võtsime ühendust Eesti Kaitseliidu avalike suhete osakonna juhataja Neeme Brusiga, kes peagi sõidab Cesisesse, et koos Läti kolleegidega paraadi planeerima asuda. Samas kiitis ta meie ettepaneku heaks, et näitus Räpinlased Vabadussõjas Cesisesse viia. Alates 19. juuni 2009 saab näitust vaadata Cesises.
******
Repina vīri Brīvības cīņās
Latvieši un igauņi, tautas, kas ilgu laiku dzīvojušas kaimiņos, 20. gadsimtā ir veduši sīvas cīņas par savu valsti. Nozīmīgākais bija laiks no 1918. līdz 1920. gadam, un īpaši grūts un izšķirīgs bija 1919. gads.
Repinas draudzi no Krievijas šķir Peipusa ezers un pavisam tuvā sauszemes robeža. Katru ziemu, kad ezers pārklājās ar ledu, situācija kļuva manāmi bīstamāka. Notikumi, kas risinājās pirms 90 gadiem, ir Repinas Novadpētniecības muzeja izstādes pamattēma.
Brīvības cīņas aptvēra visas lauku sētas, skolēnus un skolotājus, amatniekus un rūpnīcu strādniekus. Bija jāsargā sava valsts un jādzīvo sava dzīve. To, cik tas bija sarežģīti, mēs varam vien stādīties priekšā, lasot un klausoties atmiņu stāstus, kā arī pētot fotogrāfijas.
Laikā no 1918. līdz 1919. gadam vara Repinā mainījās vairākas reizes:
1918. gada 24.februāris–26. februāris – Igaunijas Republika
1918. gada 26.februāris– 30. novembris – vācu okupācija
1918. gada 30.novembris– 10. decembris – Igaunijas Republika
1918. gada 10.decembris– 1919. gada 28. janvāris – boļševiku vara
1919. gada 28.janvāris–6. marts – Igaunijas Republika
1919. gada 6.marts–15. marts – boļševiku vara
No 1919. gada 15. marta – Igaunijas Republika
Lai aizsargātu Igaunijas Republiku, sabiedrisko organizāciju un partiju pārraudzībai tika nodibināta brīvprātīgo vienība “Ühistöö” (Kopdarbs) ar nodaļām, kas darbojās katrā apgabalā. To nolūks bija palīdzēt bruņoto spēku apgādē ar apģērbu, apaviem, medicīnas precēm un citām vajadzīgām lietām. Brīvprātīgie organizēja ievainoto aprūpi, palīdzību bāreņiem u. c.
Bruņotie spēki sniedza efektīvu palīdzību tautas frontei gan māju aizsardzībā, gan karadarbības vietās. Daudzi Repinas vīri pievienojās Juliusa Kuperjanova bataljonam. Kuperjanovu dzimta 19. gadsimtā bija izceļojusi no Repinas apvidus (draudzes).
Skolotāji, kuru Repinas draudzē plašā skolu tīkla dēļ bija daudz, tautas frontē izveidoja savu rotu. Citi mēģināja veicināt izglītību un dažādi mācīt bērnus.
Repinas draudzes iedzīvotāju cieņu iemantoja gan tie, kas atgriezās no kara, gan tie, kas krita cīņā par brīvību, gan arī cietušie. 1927. gadā Repinas Mīkaela baznīcas tuvumā viņu piemiņai tika atklāts piemineklis, kas Padomju Igaunijas laikā tika noslēpts un otrreizēju atklāšanu atkal piedzīvoja 1989. gadā.